Teodors Būns un nolaupītā meitene

Es izlasiju grāmatu 'Teodors Būns un nolaupītā meitene' 

Teodors Būns ir trīspadsmitgadīgs zēns, kurš labi pārzina likumus un kura sapnis ir kļūt par izcilu advokātu un savu dzīvi aizvadīt tiesas zālē. Viņš dzīvo nelielā Stratenburgas pilsētā un palīdz ar padomiem gan saviem vienaudžiem, gan pieaugušajiem.
Kad nakts vidū no savas guļamistabas bez pēdām pazūd trīspdsmitgadīgā Eiprila, it neviens, pat viņas labākais draugs Teo Būns, nespēj izskaidrot, kurš viņu ir aizvedis.
Pilsētiņu pārņem bailes, aizdomās tiek turēts bīstams noziedznieks, kas izbēdzis no cietuma, bet policijas meklējumi nonāk strupceļā. Un atkal tas ir Teo ar savām tieslietu zināšanām un izmeklētāja spējām, kam jāmēģina noskaidrot patiesību un izglābt Eiprilu. Kopā ar draugu Čeisu viņi atjautīgi noskaidro, kur meklēt meiteni, un ar tēvoča Aika palīdzību nogādā viņu mājās.

Es iesaku izlasīt šo grāmatu ikvienam, jo ši grāmata bija interesanta un aizraujoša.

Stāsts par Tilli un Suņu vīru

Es izlasīju grāmatu „Stāsts par Tilli un Suņu vīru.”Šai grāmatai autore ir Andra Neiburga.

                Šajā stāstā galvenie varoņi ir Tille,Suņu vīrs,suns Princis un suns Mūks.Meitenei  ir tikai 7.gadi,Mūks bija liels,melns suns stāvām ausīm un gredzenā sagrieztu asti.Princis bija liels krēmkrāsas suns garu,lēkšainu spalvu.Katru rītu Suņu vīrs devās uz tuneli un spēlēja akordeonu.Tā viņš nopelnīja naudu iztikai.Katru reizi vīrs pārnesa mājās kaut ko garšīgu arī suņiem.Dzīvnieki par to bija ļoti pateicīgi un uzticīgi savam saimniekam.Pats bēdīgākais šajā stāstā bija tas, ka slimnīcā nomira Tilles mamma.

Mani šī grāmata aizskustināja!Tā labestīgi attēlo cilvēku attiecības.Iesaku,izlasīt šo grāmatu ,jo viņa ir interesanta un nedaudz bēdīga.

Gundega Repše "Bogene"

Gundegas Repšes romāns “Bogene” iznāk Latvijas vēstures romānu sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” un vēsta par 1940.-41. gada notikumiem Latvijā. 

Grāmatas stils un uzbūve ir diezgan interesanta, jo stāstījums "lēkā šurpu turpu" starp Lotes ģimenes dzīvi, notikumiem pirms 17.jūnija un Loti, kura tiek izsūtīta. Dažkārt šis rakstīšanas stils mani apbēdināja, jo vēlējos zināt vairāk, kas notiek ar Loti vilcienā izsūtīšanas laikā.

Viena no galvenajām varonēm Lote diemžēl tiek izsūtīta, tomēr vairāk šajā daiļdarbā tiek stāstīts par to, kas noticis ar viņas māti un citiem radiem pirms un pēc liktenīgā datuma 17.jūnija. Būtu gribējies dzirdēt vairāk par izsūtīšanu, ceļu vilcienā utt.

Es ieteiktu šo grāmatu lasīt pieaugušajiem, jo dažkārt bija grūti saprast, kas notiek grāmata. Šī grāmata varētu arī patik cilvēkiem, kuriem patīk vēsture un, kuri interesējās par 1940.-41.gada notikumiem Latvijā.

Lori Nelsona Spīlmena "Sapņu saraksts"

Šīs grāmatas stāsts ir par trīsdesmit četrus gadus vecu sievieti, Bretu. Viņas māte kā tikko ir nomirusi. No visas ģimenes Breta to pārdzīvo vissmagāk, jo viņa ar savu māti bija kā draudzenes.

Kad advokāts pateica mātes testamentu, Breta bija šokā un nespēja saprast, kā viņas mātei kaut kas tāds ir ienācis prātā.

Lai Breta saņemtu testamenu viņai jaizpilda desmit punkti no sava mērķu saraksta, kuru bija uzrakstījusi četrpadsmit gadu vecumā, bet viņai bija dots viens gads tā izpildei, savādāk viņa neiegūtu savu mantojuma daļu.

Pēc katra izpildītā punkta Bretai no mātes bija jāatver viena vēstule, bet viņa pati to nedrīkstēja lasīt, tas bija jādara advokātam,Bredam.

Šis punkts pat man likās neizprotams, bet pēc pirmās vēstules to izpratu, ka Bretas māte vēlējās, lai Breta justos kā sarunātos ar viņu, tādēļ ka vēstulē rakstītais bija mātes domas par visu situāciju, kā arī parādīja cik tuvas viņas patiesībā bija.

Mūsu vecumā ir grūti saprast, kā tas būtu mainīt savu dzīvi trīsdesmit četru gadu vecumā, bet grāmata ir emocionāla, kas padara to vieglāk saprotamu.

Pēc  šīs grāmatas motīviem top arī filma.

“Lori Nelsonas Spīlmenas romāns “Sapņu saraksts” ir kā emocionāls un pārdomas raisošs ceļojums sevis izzināšanā. Tas atgādina, ka nekad nav par vēlu sekot saviem sapņiem, pat ja tie šķiet nepiepildāmi. Šis aizraujošais romāns ne tikai liks jums vēlreiz palūkoties uz sen aizmirstiem vai atliktiem sapņiem un iecerēm, bet sniegs arī drosmi tās piepildīt.”
Bookreviews.com

Apgāds Mansards ir izdevis igauņu rakstnieka Raimonda Kaugvera grāmatu "Četrdesmit sveces" .

"Četrdesmit sveces" latviski iztulkota tikai tagad (tulkojis Guntars Godiņš), lai gan pirmizdota tā tika jau 1966. gadā, kas ir diezgan pārsteidzoši, jo "romānā aprakstīta dzīve Igaunijā pirmās neatkarības laikā, neatkarības zaudēšana un padomju okupācija, sekojošā vācu okupācija, leģions, bēgšana uz Somiju, iestāšanās 200. igauņu kājnieku pulkā un  atgriešanās dzimtenē, arests, izsūtīšana uz Sibīriju, lēģeris – pagājušā gadsimta 60. gados aizliegtās tēmas. "

Četrdesmit sveces simbolizē četrdesmit nodzīvotus mūža gadus galvenā varoņa, igauņu puiša Villema dzīvē, kas, ņemot vērā vēsturiskos notikumus, nenotiek tā, kā viņš vēlētos. Interesanta, viegli lasāma grāmata.