A. Grīns "Nameja gredzens"

Aleksandrs Grīns

Nameja Gredzens

            Aleksands Grīns ir dzimins 1895. gadā. Viņš pārdzīvoja primo pasaules karu, un ir dienējis vairākās armijās. Vēlāk darbojās dažādās laikraksta redakcijās. Romāns „Nameja Gredzens” tika publicēts 1931. gadā.

            Grāmatā apraksta hronoloģisku laiku no 1600. – 1601. gadam. Darbība norit Latvijā, Polijas – Zviedrijas kara sākumā. Romānā tiek rakstīts par pēdējo Nameja dzimtas pāŗstāvi, kņazu Gundaru un Silenieku zemnieka ģimenes jaunāko dēlu Kasparu.

 Kad Kaspara māsu pakāra, un viņa tēvs nomira, Kaspars solīja atriebties muižas amtmanim, nogalinot viņa dēlu. Nākamajā rītā pēc Joahima Brunnengrēbera, amtmaņa dēla, nāves, Kaspars devās ceļa, jo nevēlējas tikt apcietināts. Visi zināja, ka to izdarīja, kāds no Silenieku dēliem, tāpēc viņi tika apcietināti un nopratināti. Dēli teica, ka viņi nezina, kurš nogalināja Joahimu un kur devās Kaspars. Tāpēc brāļi tika palaisti brīvība.

            Tajā laikā kņaza Gundara tēvs nomira, bet paspēja nolasīt Nameja testamentu un Nameja gredzena valkātāju. Kņazs Gundars tajā pašā dienā atrada vāzi, par kuru stāstīja viņa tēvs pēdēja dienā. Vāzē iekšā atradās Nameja gredzens. Gundars uzreiz uzvilka Nameja gredzenu pirkstā un saprata, ka ir atbildīgs par Zemgales brīvību. Gundars devās ceļā uz Varšavu pie ķēniņa Zigismunda, bet tur viņam un armijai nācās cīnīties. Cīņā Gundars palika viens pats ar asiņainu zobenu, viņš bija ievainots. Cīņas beigās Gundars cieta sakāvi, viņš tika aizvests uz karaļa cietumu, un pēc pāris dienām Gundras tika nogalināts mokošā nāvē uz Tērvetes pilskalna ešafota. Pēc viņa nāves, Gundra līķis bija pazudis.

            Iesaku izlasīt šo grāmatu tiem, kuri aizraujas ar vēstruiskiem notikumiem, kuros tiek iesaistīta fantāziju un nereāli tēli. Man grāmatu bija grūti izlasīt, un man grāmatas lasīšana aizņēma ilgu laiku, bet cilvēkam, kuram patīk lasīt šāda veida grāmatas, izlasīs ātri.